Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija ir vienojusies par vēsturisku līgumu starptautisko aviācijas emisiju samazināšanai. Šis ir pirmais jebkad noslēgtais līgums par CO2 emisiju samazināšanā kādā no globālajiem sektoriem. Lai arī Eiropas Savienība (ES) ir viena no aktīvākajām šīs jaunās shēmas aizstāvēm, eksperti prognozē grūtības saskaņot pašas Eiropas emisiju tirdzniecības shēmu ar jauno globālo vienošanos. Savukārt vides aizstāvji uzskata, ka jaunā vienošanās nav pietiekami ambicioza.
Eiropas Savienības aviācijas sektorā ir nodarbināti aptuveni pieci miljoni cilvēku un ES kopproduktā šis sektors ienes aptuveni 110 miljardus eiro ik gadu. Sagaidāms, ka gaisa satiksme līdz 2035. gadam dubultosies, un, lai saglabātu CO2 gāzes emisiju līmeni, aviokompānjām nāksies izmantot gan mazāk degvielu patērējošus dzinējus, gan pārplānot maršrutus.
Aviācijas radīto seku uz vidi mazināšana ir izvirzīta par vienu no 2015. gadā pieņemtās Eiropas aviācijas stratēģijas galvenajām prioritātēm. Lai arī nesen pieņemtā Parīzes klimata vienošanās oficiāli stāsies spēkā novembrī, aviācijas nozare tajā nav atsevišķi izdalīta. Tieši tāpēc emisiju jautājumu šajā sektorā tika uzdots risināt Starptautiskajai Civilās aviācijas organizācijai.
Pagājušās nedēļas vidū Kanādas pilsētā Monreālā tika panākta vienošanās par globālo tirgus pasākumu, kas uzliks par pienākumu aviokompānijām pēc 2020. gada kompensēt savas pieaugošās CO2 emisijas. Lai to izdarītu, aviokompānijām būs jāiegādājas emisiju vienības, kuras radīs kaitīgos izmešus samazinošie projekti citos ekonomikas sektoros, piemēram, atjaunojamā enerģijā.
Pirmajā fāzē no 2021. līdz 2026. gadam šajā shēmā brīvprātīgi piedalīsies 65 valstis, starp kurām kopš paša sākuma būs arī visas Eiropas Savienības dalībvalstis. 18 no šīm valstīm ir atrodamas starp tām 20 valstīm, kurām ir pasaulē lielākā civilās aviācijas aktivitāte. Otrajā fāzē no 2027. līdz 2035. gadam dalība šajā shēmā būs obligāta, izņemot tām valstīm, kurās aviācijas aktivitāte ir niecīga. Tas nozīmē, ka
laika posmā no 2021. līdz 2035. gadam tiks kompensēti aptuveni 80% no tām emisijām, kas pārsniegs 2020. gada līmeni.
Vienošanās paredz šīs shēmas pārskatīšanu ik pēc trijiem gadiem, tādējādi nodrošinot, ka tā tiek regulāri uzlabota un ka izvirzītie klimata mērķi ir sasniegti vai pat uzlaboti, kā arī saskan ar apņemšanos ierobežot globālās temperatūras pieaugumu zem diviem grādiem pēc Celsija skalas, kā to paredz Parīzes klimata vienošanās.
Taču jaunā vienošanās nebūt ne visiem rada tik lielu sajūsmu. Piemēram, vides aizstāvības organizācijām. Nevalstiskās organizācijas »Carbon Market Watch» Eiropas Savienības politikas direktore Femke de Jonga norāda, ka vienošanās ir tikai viens solis pareizajā virzienā:
»Aviācijas emisijas ir visstraujāk augošais siltumnīcas efektu izraisošo emisiju avots pasaulē, un šīs emisijas tuvākajā desmitgadē var palielināties četras reizes. Tas nozīmē, ka šīs emisijas 2050. gadā aizņems aptuveni ceturto daļu no oglekļa tirgus. Un tas nozīmē, ka šī problēma ir steidzami jārisina. Panāktā vienošanās ir tikai pirmais solis ceļā uz emisiju regulējumu. Taču ar to nebūs pietiekami, lai ierobežotu globālo sasilšanu līdz līmenim, kas tiktu uzskatīts par drošu.»
Sagaidāms, ka pēc Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas asamblejas iznākuma Eiropas Komisija, visticamāk, iesniegs piedāvājumu pārskatīt arī Eiropas Savienības emisiju tirdzniecības sistēmu. Šī sistēma sākotnēji uzlika par pienākumu ārvalstu aviokompānijām pirkt emisiju kvotas par lidojumiem uz Eiropas Savienību, taču šāds piedāvājums bija jāatceļ, jo tādas valstis kā Ķīna uzskatīja, ka Eiropas ieviestie ierobežojumi pārkāpj Ķīnas suverenitāti. Lai ievērotu ES intereses,
jaunajā aviācijas izmešu līgumā esot saglabāta iespēja saglabāt pašreizējo emisiju tirdzniecības shēmu Eiropas iekšējiem lidojumiem. Atsevišķi eksperti norāda, ka Eiropas Savienībai priekšā stāv sarežģīts uzdevums — integrēt savu emisiju tirdzniecības sistēmu ar globālo shēmu.
Arī virkne Eiropas Parlamenta deputātu kritizējuši jaunās shēmas pirmo fāzi, norādot, ka apņemšanās panākt oglekļa neitrālu izaugsmi patiesībā ir pretēja vēlmei samazināt kaitīgo izmešu apmērus. Līdz ar to šis plāns nav uzskatāms par pietiekami ambiciozu. Taču kopumā ES no paša sākuma ir bijusi viena no aktīvākajām jaunā instrumenta aizstāvēm, vienlaicīgi solot sniegt atbalstu šīs shēmas ieviešanā arī mazāk attīstītajās valstīs.
Par saviem nākotnes plāniem Eiropas Komisija gan klusē, taču Eiropas Savienības transporta komisāre Violeta Bulca jau trešdien Eiropas Parlamenta vides komitejā skaidros noslēgtā globālā līguma punktus.