«Jurmala Airport» anulēts lidlauka sertifikāts

Ambiciozie Tukuma jeb Jūrmalas lidostas attīstības plāni jau atkal nonākuši strupceļā. Lidostas īpašnieki ir pārsūdzējuši sev nelabvēlīgo ietekmes uz vidi novērtējumu, taču klāt nākušas vēl jaunas nepatikšanas. Proti, Civilās aviācijas aģentūra ir anulējusi lidostas īpašniekiem izsniegto lidlauka sertifikātu. 

Tukuma lidosta jeb „Jurmala Airport” ir ambiciozākā no Latvijā esošajām privātajām lidostām. Pirms dažiem gadiem tajā izveidots jauns pasažieru terminālis un, spriežot pēc ietekmes uz vidi novērtējuma ierosinājumā lasāmā, lidostā iecerēts izvērst intensīvu darbību – plānoto pacelšanos skaits sasniedz pat 5000 gadā. Tomēr vērienīgie attīstības plāni nonākuši strupceļā – Civilās aviācijas aģentūra ir anulējusi lidostai izsniegto lidlauka sertifikātu.

„Mēs no sākuma apturējām viņiem lidlauka sertifikātu, ko izsniedz aģentūra. Bija dots termiņš, lai novērstu konstatētos trūkumus, kas netika izdarīts, un mēs viņiem anulējām lidlauka sertifikātu. Šobrīd viņi drīkst apkalpot lidojums, kas ir privāti, kas ir pašu vajadzībām. Un viņi tikai ar speciālu atļauju, piemēram, akrobātiskā komanda „Bites”, ja viņi dodas veikt paraugdemonstrējumus uz ārvalstīm, tad šāda veida lidojumi arī ir organizējami tikai ar attiecīgo iestāžu atsevišķu individuālu atļauju,” stāsta Civilās aviācijas aģentūras direktors Māris Gorodcovs.

Būtībā sertifikāta anulēšana nozīmē to, ka starptautiski lidojumi uz šo lidostu ir aizliegti.

„Visi starptautiskie lidojumi pa tiešo uz Tukumu nedrīkst tikt veikti. Lidmašīnām jeb gaisa kuģiem ir jānolaižas lidostā „Rīga”, jāiziet visas formalitātes, kas saistītas ar muitu un robežsardzi, un tikai pēc tam viņi drīkst veikt pārlidojumu uz Tukumu. Tas nepieciešams tāpēc, lai varētu veikt pasažieru, pilnu kravas un bagāžas pārbaudi, pirms lidojums nonāk Tukumā,” skaidro Gorodcovs.

Путешествия бизнес авиацией

Vaicāts par iemesliem, kādēļ Civilās aviācijas aģentūra pieņēmusi šādu lēmumu, aģentūras direktors atbild: „Iemesls ir drošības iestāžu atzinumi par to, ka vadošās personas, īpašnieki vai līdzīpašnieki, vai patiesā labuma guvēji neatbilst likuma „Par aviāciju” 57.1 panta prasībām.”

Читайте также  Atceras 30. gadskārtu kopš pilota Rusta nolaišanās Sarkanajā laukumā

Mazliet vairāk nekā 4% lidostas kapitāldaļu pieder Engures novada domei. Tās priekšsēdētājs Gundars Važa Latvijas Radio pauda izbrīnu par lidlauka sertifikāta anulēšanu, norādot, ka šādas runas dzirdējis gan, taču pašvaldības rīcībā nav nekādu dokumentu, kas šo faktu apliecinātu. „Pirms nedēļām trīs vai četrām cirkulēja informācija, ka ir kaut kādas problēmas ar Drošības policiju, ar ko tur… Bet mums nav neviens raksta gals, ne kāds ir zvanījis, ne sūtījis, ne informējis, ka tur ir kaut kas cits. Ar pašiem īpašniekiem esam runājuši pēc šī gadījuma, viņi saka, ka tā ir vienkārši, tautas valodā sakot, samazgu gāšana uz viņu reputāciju. Bet ne viņi mums kaut ko ir teikuši, ne arī no valsts iestādēm mums ir kāda oficiāla informācija par to, ka tur kaut kas ir ierobežots, apturēts vai vēl kaut kas vairāk.”

Tukuma lidostas lielākais īpašnieks ir SIA „K.S. Avia”, kuras nosaukums publiskā telpā savulaik izskanējis saistībā ar tā dēvēto Moldovas ieroču lietu. Tukuma lidostas bijušajam valdes priekšsēdētājam Konstantīnam Solodoham šajā lietā bija liecinieka statuss. Dažādos interneta resursos atrodamā informācija liecina, ka Solodoha, kuru šā gada februārī Tukuma lidostas īpašnieka – SIA „Tukums Airport” – valdes priekšsēdētāja amatā nomainījusi Natalī Džeina Maršāne, varētu būt saistīts arī ar citiem ieroču tirdzniecības gadījumiem. Tā, piemēram, interneta portāls „Kompromat.lv” šā gada jūlijā vēstīja, ka tā rīcībā nonākusi informācija, kas apliecina „K.S. Avia” iespējamu līdzdalību ieroču piegādēs pilsoņu kara plosītajai Jemenai.

Civilās aviācijas aģentūras direktors Māris Gorodcovs pieļauj – tikmēr, kamēr Tukuma lidostā saimniekos ar Solodohu saistītas personas, lidosta nevarēs pilnvērtīgi darboties. Tai esot jāatrod jauni saimnieki.

Читайте также  EK lems par nosacījumiem par valstu atbalstam aviācijai

„Tā praktiski ir vienīgā izeja vai vienīgais ceļš, ja mēs gribam redzēt šo te lidlauku sertificētu un strādājošu, jo šis te Aviācijas likuma 57. 2. panta tvērums ietver gan vadošās personas, gan īpašniekus, gan patiesā labuma guvējus – visu spektru. Tur nepietiek tikai ar valdes vai vadošās amatpersonas nomaiņu, šeit runa ir par īpašniekiem, par patiesā labuma guvējiem,” norāda Gorodcovs.

Vides pārraudzības valsts birojs šā gada februārī sācis jaunu Tukuma lidostas darbības paplašināšanas ietekmes uz vidi novērtējumu. Pagaidām vēl nav zināms, kad šis novērtējums tiks pabeigts. „Pašlaik birojā aktīvā vērtējuma fāze nenotiek, jo šobrīd ris ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma sagatavošana. Birojs 9.februārī ir pieņēmis lēmumu par ietekmes novērtējuma nepieciešamību paredzētajai darbībai, kas ir izvērtēt no 2800 līdz 5000 pacelšanās un tikpat daudz nosēšanās epizodes gada laikā. Tas ir tas, par ko šobrīd tiek gatavots ietekmes novērtējuma ziņojums. Tajā brīdī, kad šis ziņojums būs sagatavots, tas tiks nodots sabiedriskai apspriešanai, institūcijām, pašvaldībām, sabiedrībai un pēc atsauksmju saņemšanas viņš tiks iesniegts Vides pārraudzības valsts birojā,” norāda Vides pārraudzības valsts biroja direktors Arnolds Lukšēvics.

Aktīvu cīņu pret Tukuma lidostas paplašināšanas plāniem izvērsuši vietējie iedzīvotāji, kuri bažījas, ka izvēršoties intensīvai gaisa satiksmei, varētu pasliktināties viņu dzīves apstākļi.

Авиаперелеты на мероприятия и события

Яндекс.Метрика