Liepājas lidostas sertifikācija komerclidojumiem bija ļoti sarežģīta, atzīst «Aviasabiedrības «Liepāja»» vadītājs Agris Sprūde. Tagad lidosta ir sertificēta un cer 2017. gada pavasarī uzsākt regulārus komerclidojumus.
Tagad, kad sertifikācija ir notikusi, vairs nav bažu par Eiropas Savienības (ES) finansējuma zaudēšanu. ES fondi bija izmantoti lidostas rekonstrukcijā.
Eiropas Savienības regula, kas stājās spēkā 2014. gadā, ir aptuveni 1000 lapaspušu sējums ar dažādiem pielikumiem, kuros bija atsauces vēl uz citiem Starptautiskās Civilās aviācijas izdotiem dokumentiem, tā lidostas sertifikācijas prasību apjomu raksturoja «Aviosabiedrības «Liepāja»” vadītājs Agris Sprūde.
„19. septembrī mēs nodemonstrējām, ka mēs, atbilstoši mūsu lidostas izmēriem un plānotai satiksmei, pildām prasības,” sacīja Sprūde.
“Tas bija milzīgs prasību klāsts. Mēs esam sertificēti komerclidojumiem,” viņš uzsvēra.
Lai sertifikācija varētu notikt, nācies sadarboties ar visām aviācijas nozarē iesaistītām organizācijām, piebilda lidostas vadītājs.
„20. septembris bija termiņš, lai noslēgtu Kohēzijas fondu apguvi. Mērķis bija sertificēts lidlauks. Tas visus mobilizēja, citādi sertifikāta iegūšana būtu prasījusi ilgāku laiku. Bija viss jāpaveic, lai nebūtu jāatmaksā nauda ES. Bija ļoti grūti,” atzina Sprūde.
Pats fakts, ka lidosta ir sertificēta, nenozīmē, ka uzreiz notiks regulāri komerclidojumi. Sagatavošanās darbi turpināsies.
Skaidrs esot viens, ka turpināsies sarunas par Rīgas un Liepājas lidostu apvienošanu.
„Tas joprojām ir spēkā un rakstīts valdības rīcības plānā. Tā ir vienota ekspluatanta izveide. Kas jau ir saprasts un panākts, mēs jau tagad esam sadarbojušies dažādās jomās — ekspertīze, kas ir starptautiskajā lidostā „Rīga”, tā ir neatsverama, jo tur ir reāli strādājošs lidlauks, kas apkalpo reālus komerclidojumus — gan lielus, gan mazus. Bez viņu pieredzes mēs to nebūtu spējuši paveikt,” klāstīja Sprūde.
“Saistībā ar sertifikāciju nedaudz ir apstājies apvienošanas jautājums, tagad aktīvi visos līmeņos jāskata jautājums par lidlauku apvienošanu,” viņš piebilda.
Šāds solis būtu tikai loģisks, ko pierāda piemēri citur pasaulē, uzsvēra «Aviosabiedrības «Liepāja»” vadītājs.
„Tas ir loģiski no zināšanu viedokļa, ekonomiskā, grāmatvedības un citiem aspektiem. Tā šis darbs tiek organizēts arī blakus valstīs,” viņš sacīja.
Lai 2017. gadā no Liepājas varētu uzsākt regulārus lidojumus, turpināsies jau iesāktās sarunas ar aviokompāniju „airBaltic”, neizslēdzot iespēju tālākā nākotnē sadarboties ar vēl kādu aviokompāniju, skaidroja Liepājas lidostas vadītājs.
Lidojumu galamērķi varētu būt, piemēram, Skandināvija un Vācija, līdzīgi kā tas notika iepriekš, kad regulāri varēja lidot arī no Liepājas uz Rīgu, taču pagaidām par precīziem laikiem un reisiem ir pāragri runāt.
Jau ziņots, ka Liepājas rekonstruētā lidostā nodota ekspluatācijā pērn 22.oktobrī, un sertifikāciju, kas nepieciešama, lai organizētu regulārus pasažieru reisus, plānoja pabeigt līdz šī gada pavasarim. Taču sertifikācijas termiņš tika pagarināts.
Līdz 1991.gadam Liepājas lidosta bija ievērojama reģionāla bāze ar tiešajiem reisiem arī uz Maskavu un toreizējo Leņingradu (Sanktpēterburgu). 2006.gada valsts mēģināja atdzīvināt aviosatiksmi ar dotāciju palīdzību — nacionālā lidsabiedrība “airBaltic” atvēra reisu uz Rīgu, vēlāk arī uz Hamburgu un Kopenhāgenu, vēlāk Krievijas kompānija “Atlant Sojuz” uzsāka lidojumus uz Maskavu. Bet 2009.gadā krīzes ietekmē visi maršruti tika slēgti, bet neregulārie lidojumi slēgti 2014.gada septembrī, kad lidostā sākās rekonstrukcija.