Pat modernākās tehnoloģijas pilotu ar skaidru galvu tomēr neaizstāj


Foto: REUTERS, WOLFGANG RATTAY

Ik brīdi gaisā atrodas tūkstošiem pasažieru lidmašīnu. Tur pasažieru drošība ir atkarīga no tehnikas un cilvēku — pilotu un apkalpes locekļu — darba. Lai gan tehnoloģijas lidmašīnās ir būtiskas, bez pilota ar skaidru galvu tomēr neiztikt.

Mūsdienās pasažieru lidmašīnas ir aprīkotas ar modernākajām tehnoloģijām – gan dažādām multimediju ierīcēm pasažieru salonā, gan automātiskās vadības, GPS un sadursmju novēršanas sistēmu pilotu kabīnē. Un tas viss,  lai nodrošinātu pasažieru komfortu un drošību.

Taču bez cilvēka – pilotiem un apkalpes — lidmašīnas darbība nav iespējama. “It īpaši tādas nestandarta situācijās, kādas aviācijā gadās bieži laika apstākļu dēļ un dažādu cilvēciski ķibeļu dēļ, pilota klātbūtne un rīcība ir ļoti būtiska,” norāda aviācijas eksperts Tālis Linkaits.

Piemēram, lidostās, kur ir intensīva satiksme vai mainīgi laika apstākļi, pilotam ir jābūt ļoti vērīgam un prasmīgam. Tieši tāpēc pilotiem jābūt ar labu veselības stāvokli, modriem un, protams, nedrīkst būt alkohola vai narkotisko vielu ietekmē, stāsta Linkaits.

Путешествия бизнес авиацией

Taču teju visi „airBaltic” apkalpes locekļi Oslo lidostā 8.augustā vienu no šiem punktiem pārkāpa, jo uz darbu devās alkohola reibumā. Linkaits par iespējamo scenāriju, kas būtu noticis, ja apkalpe reibuma stāvoklī būtu pacēlusies, nevēlās spekulēt, taču atzīst – tas noteikti ietekmētu lidojumu: „Pārlieku nogurums, arī tas ietekmē pilota rīcības spēju. Kur nu vēl alkohols, kurš pats par sevi maina apziņu un tieši spēju koncentrēties kritiskās situācijās.”

Pilotiem pirms reisa ir jāievada lidmašīnas maršruts un jāveic sagatavošanās lidojumam.  Tikmēr stjuartes pārbauda, vai pasažieru salonā viss ir tīrs un kārtīgs. Tiek pārbaudītas drošības jostas un vestes, vai salonā neatrodas objekti, kuriem tur nevajadzētu būt.  Kad lidmašīna sāk pacelties vai nolaisties, pilotiem nepārtraukti jāsazinās ar pilotu vadības centru. Visas šīs darbības var ietekmēt apreibinošas vielas. Linkaitis arī stāsta, ka gadījumā, ja divas no stjuartēm ir dzērušas un tikai viena spēj pilnvērtīgi veikt savu darbu, tas nevar būt kvalitatīvs.

Читайте также  Nepālā lidmašīnas katastrofā desmitiem bojāgājušo

Tam piekrīt arī bijusī „airBaltic” stjuarte Santa Zaltane, kura aviokompānijā  nostrādāja aptuveni pusotru gadu. Viņa saka, ka ar divām stjuartēm uz borta būtu pietiekami, bet, ja pilnvērtīgi strādāt spēj tikai viena, tas ir par maz: “Nē, protams, ka nē, nepietiktu.”

Santa arī stāsta, ka pusotra gada laikā alkohola testu veikusi tikai piecas vai sešas reizes: „Bet alkohola  testi arī nebija pirms katra reisa. Tie bija vairāk  pēc kādām svētku dienām, brīvdienām, kad cilvēki mēdz iedzert.  Un, protams, izlases gadījumi, tas varēja būt katru dienu.”

Bijušajai stjuartei nekad nav radušās aizdomas, ka kāds no apkalpes vai pilotiem uz darbu nācis reibumā. Arī Tālis Linkaits uzsver, ka šāds alkohola lietošanas starpgadījums ir pirmais Latvijā. Turklāt, situācija, kad dzēruši ir abi piloti, kā arī divas no trim stjuartēm, ir uzskatāms par kaut ko neredzētu arī pasaules aviācijas vēsturē.

Jau ziņots, ka Oslo lidostā alkohola reibumā pieķertajiem „airBaltic” pilotiem un stjuartēm Norvēģijas tiesa piesprieda cietumsodus. Lidmašīnas kapteiņa tālākais liktenis gan tiks izlemts septembra vidū.  

Авиаперелеты на мероприятия и события

Яндекс.Метрика